Dati no Vācijas Federālās statistikas pārvaldes Destatis*

Pēc 2012. gada statistikas Vācijā savu dzīvesvietu ir reģistrējuši 21 790 (21,8 tūkstoši) latviešu. 2012. gadā Vācijā esošo latviešu sieviešu un vīriešu īpatsvars gandrīz ir izlīdzinājies, jo ir 10 051 vīriešu un 11 739 sieviešu, pastāv 53,9 % sieviešu pārsvars.**

Lielākais skaits latviešu pārstāv vecuma grupu no 25-65 gadiem 15 495 (15,5 tūkst.). Otrajā vietā ir cilvēki studentu vecumā, 21-25 gadi, kuru skaits ir 2 043. Kopā latviešu bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam ir 850, no tiem 284 bērni ir dzimuši Vācijā. Pēc daudzuma ceturtajā vietā atrodas pensijas vecuma cilvēki, 65 gadi un vairāk, tas ir 797 cilvēki. Piektajā vietā ir latvieši vidusskolas un studentu vecumā,18-21 gadi, ar 788 cilvēkiem. Vismazāk pārstāvētā grupa ir jaunieši vecumā no 15-18 gadiem – tikai 419 jauniešu. Vidējais latviešu vecums Vācijā ir 34,1 gads. Latviešu sievietēm vidējais vecums 35 gadi, bet vīriešiem 33 gadi.

Pēc statistikas datiem par Vācijā dzimušajiem ārzemniekiem, Vācijā dzīvo 612 latviešu, kuri ir dzimuši Vācijā. Visplašāk Vācijā dzimušo latviešu pārstāvētā vecuma grupa ir bērni līdz sešu gadu vecumam, tas ir 284 bērni. Otrajā vietā pēc daudzuma ir bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem, kopā 105 bērni. Trešajā vietā ir personas, kurām ir 25 un vairāk gadu, kopā 99 cilvēki. Ceturtajā vietā ir 80 bērni vecuma grupā no 10-15 gadi. Pārējās vecuma grupās: 15-18, 18-21, 21-25, katrā no tām ir mazāk par 20 cilvēkiem.***

 

Vācijā atrodas 11 739 latvietes, no kurām 5 138 (43,8%) nav precējušās. Toties 4 080 (34,8%) sieviešu ir precējušās, tai skaitā 1 446 ar Vācijas pilsoni. Vācijā atrodas 10 051 latviešu vīrieši, no kuriem 5 757 ( tas ir 57,3%) nav precējušies. Ir precējušies 2 768 (27,5%), tai skaitā 158 ar Vācijas pilsonēm. Puse no latviešiem (sievietes un vīrieši), kuri dzīvo Vācijā ir precējušies, no tiem 2,8% ir precējušies ar Vācijas pilsoni; aptuveni trešdaļa (31,4%) nav precējušies.

Vidējais uzturēšanās ilgums latviešiem Vācijā līdz 31.12.2012. ir 5,9 gadi. Vīrieši Vācijā vidēji ir uzturējušies 5 gadus, sievietes ilgāk – 6,7 gadus. Vairums latviešu Vācijā uzturējušies 1-4 gadus, tas ir 8 515 personas. Otrajā vietā ir neilga uzturēšanās līdz 1 gadam, to ir darījuši 4 334 cilvēki. Trešajā vietā ir 2 822 latvieši, kuri dzīvo Vācijā 10-15 gadus. Ceturtajā vietā ar uzturēšanās ilgumu 6-8 gadi ir 1 561 personas. Piektajā vietā ir 1 393 cilvēki, kuri Vācijā dzīvo 15-20 gadus. Sestās vietas cilvēku skaits daudz neatpaliek no piektās, tie ir 1 311 latvieši, kuri dzīvo Vācijā 8-10 gadus, tādēļ jāpiemin arī pārējie 1 284 cilvēki, kuri dzīvo Vācijā 4-6 gadus. Vismazāk ir latvieši, kuri Vācijā dzīvo jau 35-40 gadus, tikai 9 cilvēki. Ir 200 latvieši, kuri Vācijā dzīvo ilgāk par 40 gadiem.

Visvairāk latviešu atrodas Ziemeļreinā-Vestfālenē, 5 519 cilvēki. Otrajā vietā pēc latviešu skaita 3 000 ir Lejassaksija. Trešajā vietā Ir Bavārija, kurā dzīvo 2840 latviešu. Ceturtajā ir 2 363 latvieši, kuri dzīvo Bādenē-Virtembergā. Piektajā vietā ir Hesene, kur sastopami 2192 Latvijas pilsoņu. Sestajā vietā ir Berlīne, tur uzturas 1 462 latviešu. Pēc tās ir Reinzeme-Pfalca, kur ir 983 latviešu. Astoto vietu dala Šlēsviga-Holšteina un Hamburga, katrā no tām dzīvo 689 latvieši. Pārējās Vācijas Federālajās zemēs katrā dzīvo mazāk par 500 latviešiem. Vismazāk latviešu ir Zārā, 102 cilvēki.

Kopš 2011. gada no 18 263 Vācijā dzīvojošajiem latviešiem Latvijas pilsonību ir zaudējuši 96 latvieši, atteikdamies par labu kādas citas valsts pilsonībai.
Latviešu pieaugums Vācijā 2012. gadā kopā ir 6 740 cilvēku, no tiem 4 026 vīrieši un 2 714 sievietes. Latviešu iebraucēji, kas Vācijā ieradās pirmo reizi ir 6 066 cilvēki un ir 545 cilvēki, kuri ieradās atkārtoti. Kopā piedzimuši 129 bērni, no tiem 60 meitenes un 69 puikas. Ieceļojis un izceļojis no Vācijas ir 1 131 cilvēks, attiecas uz cilvēkiem, kuri Vācijā ir uzturējušies mazāk par vienu gadu.

2012. gadā no Vācijas aizbraukuši vai to atstājuši ir 3 117 latvieši. No tiem pārcēlušies uz citu valsti ir 1 782, anulējuši Vācijas dzīvesvietas deklarēšanu ir 1 088 cilvēki, 51 latvietis ir miris, no reģistra ir dzēsti 196 cilvēki. 2012. gadā Vācijā dzīvo 21 790 Latvijas pilsoņi, kas ir par 3 741 cilvēkiem vairāk nekā 2011. gadā.

Dati par Vācijā iebraukušajiem Latvijas valstspiederīgajiem 2012. gadā. Visvairāk ir iebraukuši cilvēki 25-35 gadu vecumā, kopā 1 949 cilvēki. Pēc tam ir latvieši, kuriem ir 35-45 gadi, tas ir 1 360 personas. Trešajā vietā ir 20-25 gadus jauni cilvēki, kopā 1 273. Vācijā ir ieradušies 796 latvieši, kuriem ir 45-55 gadi. Diezgan daudz ir bērnu vecumā līdz 5 gadiem, tas ir 350. Jaunieši vecumā no 15-20 gadiem ir 317. Pārējās vecuma grupās katrā ir mazāk par 300 cilvēkiem. Vismazāk ir vecāka gadagājuma cilvēki, to skaits no 65 gadu vecuma un vairāk proporcionāli samazinās. Vidējais uz Vāciju 2012. gadā atbraukušo latviešu vecums ir 30,7 gadi, sievietēm ir vidēji 30,2 gadi un vīriešiem 31 gads. r 415-20 gadiem irni cilvez ilgv

Vēsturiski:
2005. gadā Vācijā bija reģistrēti 9 477 latvieši, no tiem 6 123 sieviešu un 3 354 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem 64,6 %.
2006. g. Vācijā bija reģistrēti 9 775 latvieši, no tiem 6 387 sieviešu un 3 388 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem ir mazliet pieaudzis līdz 65,3 %.
2007. g. Vācijā bija reģistrēti 9 806 latvieši, no tiem 6 534 sieviešu un 3 272 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem joprojām ir audzis, tas ir 66,6 %.
2008. g. Vācijā bija reģistrēti 9 980 latvieši, no tiem 6 609 sieviešu un 3 371 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem ir mazliet samazinājies, 66,2 %.
2009. g. Vācijā bija reģistrēti 11 650 latvieši, no tiem 7 366 sieviešu un 4 284 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem ir samazinājies līdz 63,2 %.
2010. g. Vācijā bija reģistrēti 14 257 latvieši, no tiem 8 390 sieviešu un 5 867 vīriešu, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem jau ir samazinājies līdz 58,8 %.
2011. gadā Vācijā reģistrēto latviešu skaits ir ļoti izteikti pieaudzis 18 263, no tiem ir 10 166 sievietes un 8 097 vīrieši, sieviešu skaits salīdzinājumā ar vīriešiem turpina samazināties līdz 55,7%.**

_________
*Vācijas Federālās statistikas pārvaldes Destatis mājaslapā no Ārzemnieku centrālā reģistra publikācijām par ārvalstu iedzīvotājiem 31.12.2012. Ausländische Bevölkerung 
** Iespējams par iemeslu ir bijusi Vācijas darba tirgus atvēršana 2011. gada 1. maijā.
*** Patiesajam skaitlim ir jābūt lielākam, jo latviešu bērni, kuri ir dzimuši Vācijā, var tikt reģistrēti kā vācieši, ja vecāki Vācijā ir nodzīvojuši ilgāk par 8 gadiem. (Pēc Vācijas likuma par pilsonību 4. panta 3. punkta Staatsangehörigkeitsgesetz (StAG) )

Informāciju apkopoja LCM Erasmus praktikante Valda Dureika
Novembris 2013