Man piebira pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.
(l.t.dz.)

 

2016. gada 17. jūnijā plkst. 18:00
aicinām uz Sējas Mūzikas un mākslas skolas
koncertu Latviešu Centrā Minsterē.

Koncertos, kas skanēs Minsterē, būs dzirdamas dažādas latviešu tautas dziesmu apdares un arī pa kādam latviešu komponistu oriģinālskaņdarbam. Ansamblī spēlē 4 koklētājas un 5 vijolnieki un piedalās arī bērni ar klarnetes spēli un dažādiem tautas sitaminstrumentiem – kociņiem, trejdeksni, trijstūri, grabuli. Ja vijoles spēle ir atpazīstama tradīcija gan Latvijā, gan plašajā pasaulē, tad kokles spēle ir īpaši etniska parādība, kas pazīstama vien Baltijas zemēs, daļā Krievijas un Skandināvijas zemēs. Bet Latvijā šī instrumenta spēli iespējams apgūt sākot no bērnības līdz pat augstākajam līmenim mūzikas augstskolās. No senlaicīgā etniskā instrumenta, šis instruments ir tapis par koncertkokli, uz kura iespējams atskaņot gan visvienkāršākās tautas melodijas, gan sarežģītus mūsdienu, kā arī klasikas skaņdarbus. Koncertā būs iesējams dzirdēt gan koncertkokli, gan arī etnogrāfisko - seno instrumentu. Savukārt krāsas piešķirsim, atskaņojot tautas dziesmas gan solo koklei, vijolei, gan ansambļa saspēlē visiem kopā, kā arī atskaņojumā ar dziedāšanu.

 

Droši vien ne katram lasītājam uzreiz būs skaidrs, ko raksturo šie trīs apzīmējumi. Turpretim tiem, kuri šī gada maija pēdējā nedēļas nogalē viesojās Latviešu Centrā Minsterē, nebūs jānododas atbilžu meklējumos. Turpinot Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstīto projektu „Ceļā uz savu tautastērpu“, Minsterē piedzīvotas divas radošas dienas arheoloģiskā tautastērpa zīmē, piedaloties arheoloģei un pētniecei Iritai Žeierei un meistarei Dagnijai Pārupei no Latvijas.

Foto: Viktors Kangeris
Zils, sarkana dzīsliņa, bronza
 – tā arheoloģisko tērpu semināra nobeigumā pāris kopsavilkuma vārdos raksturoja Irita Žeiere. Taču, lai konkrēti pievērstos kāda senā apģērba komplektēšanai vai tā daļas darināšanai, gluži ar šo apzīmējumu vien nepietiek. Līdzīgi, kā komplektējot etnogrāfisko, arī arheoloģiskā tērpa atdarinājumā mūsdienās novērojamas pulka aplamību. Lai novērstu lielākas vai mazākas kļūmes, kā arī gūtu dziļāku – lielākai daļai dalībnieku arī pirmo – ieskatu par un ap arheoloģisko tērpu, Irita Žeiere klātesošos iepazīstināja ar bagātīgu vēsturisku pārskatu, sākot ar arheoloģisko materiālu liecībām par apģērbu Latvijā līdz 17. gs. līdz konkrētiem tekstilatradumiem Latvijas teritorijā no 6.-14. gs. un to rekonstrukciju iespējām. Un, kā izrādījās, tas nudien nav nemaz tik vienkārši, jo tekstilatradumi nav vis gatavi apģērbu gabali, bet lielākoties vien nelielas auduma strēmelītes, no kurām top apģērbu rekonsturkcijas, ņemot vērā dažādus šajā rekonstukcijas procesā noteiktus aspektus. Vai zinājāt, ka noteiktas apģērbu daļas, kā piemēram, vīriešu bikses, nav nemaz iespējams rekonstruēt iztrūkstošo arheoloģisko atradumu dēļ? Uzzinājām arī, kādēļ tieši bronzas rotām būtiska loma senā apģērba rekonstrukcijas procesā mūsdienās un kādēļ vilna ar linu nesatiek. Pārdomājot un iztaujājot jauniegūto informāciju, dalībnieki pievērsās praktiskajiem darbiem.

Foto: Viktors Kangeris

Lasīt tālāk: Zils, sarkana dzīsliņa, bronza