|
Skolotājas Aijas Samiņas-Edelhoff slimības dēļ vācu valodas kursi šonedēļ tiek atcelti!
Nākamā vācu valodas nodarbība būs 1. jūnijā. |
|
Sestdien, 12. maijā tika aizvadīta pirmā zīda apgleznošanas nodarbība Latviešu Centrā Minsterē. Iesākumā vēl uzmanīgi minētā ideja par zīda apgleznošanu ātri vien sapulcināja bariņu interesentu. Uz pirmo nodarbību ieradās jau septiņas dalībnieces, taču jau nākamajā nodarbībā, kas plānota 19. maijā, pievienosies vēl septiņi interesenti. Ar Sandas Tīmanes un Daces Dābolas iepiekšēju pieredzes apmaiņu un padomu sniegšanu noritēja intensīvi priekšdarbi un materiālu sagāde jau pāris nedēļas pirms kursa uzsākšanas. Pirmajā nodarbībā Dace Dābola prezentēja savus jau iepriekš darinātos zīda auduma darbus un iepazīstināja ar dažādiem zīda apgleznošanas tehnikas veidiem. Pēc infomatīva ievada dalībnieces ķērās pie darba, un pirmās nodarbības ietvaros tika veikti pirmie soļi, proti, ideju pārnešana uz zīda zīmējot kontūras.
Ja kāds vēl vēlas pievienoties, esiet mīļi gaidīti! Ja nākat bez iepriekšēja pieteikuma, lūdzu ņemt līdzi savu zīda audumu.

|
|
Interesantā kārtā jāsāk ar to, ka latviešu sabiedrība Vācijā līdz šim neko sevišķi nav atzīmējusi Latvijas neatkarības otrreizējo atgūšanu, 1990. gada 4. maiju. Vienīgi dažam labam varbūt palicis atmiņā, kā Minsterē tauta toreiz sapulcējās kalniņā - tāpat kā šoreiz tepat pie Latviešu Centra. Toreiz bija saulaina pēcpusdiena, uzvilkām karogus un nodziedājām „Dievs, svētī Latviju!”. Informāciju klausījāmies ar maziem pasaules uztvērēju radio, nebija viegli sadzirdēt, un atminēties tos sprakšķus tiešām ir apliecinājums tam, cik daudz ir mainījies 22 gadus pēc brīža, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Toreiz jutāmies ļoti priecīgi, un cerības, ka tauta varēs pati par sevi lemt, deva sparu.
Minsteres universitātē šo semestri vieslektors ir vēsturnieks dr. hist. Kaspars Kļaviņš. Latviešu Centrs Minsterē nolēma uzaicināt viņu kaut ko pastāstīt, un kāpēc tad nesalikt to kopā ar 4. maiju? Kļaviņam pieredzes plašas - bijis Amerikā ar Fulbraita stipendiju, Austrālijā pētījis 5 gadus, sakari viņam ar Angliju, Franciju. Palīdzējis izdot "Lāčplēsis” angļu valodā, nupat iznācis viņa komentētais "Mērnieku laiki” romāns vāciski – “Landvermesserzeiten". Līdzās tam ir brošūra „"Mērnieku laiki” eiropiešu acīm". Runātājs viņš ļoti pārliecinošs, iesaku paklausīties Latvijas universitātes radio Naba „Tēvijas laikmeta” raidījumos.

Foto: Inga Pētersone
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|