Latviešu Centrs Minsterē

 

 Mājas lapa ir izstrādes procesā un informācija tiek papildināta.

 

alternative text
17.–19. maijā Valsts prezidents Egils Levits atradīsies darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā, lai ar Vācijas amatpersonām un medijiem pārrunātu Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, Eiropas Savienības aktualitātes un Eiropas drošības izaicinājumus.

Valsts prezidentu oficiālajā rezidencē Schloss Bellevue uzņems Vācijas Federālais prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier). Tāpat E. Levitam paredzētas tikšanās ar Konrāda Adenauera fonda prezidentu, bijušo Bundestāga prezidentu Prof. Dr. Norbertu Lammertu un Frankfurtes grāmatu meses (“Frankfurter Buchmesse GmbH”) direktoru Jirgenu Bosu (Jürgen Boos).

Darba vizītes laikā Valsts prezidents sniegs intervijas laikrakstiem “Frankfurter Allgemeine Zeitung” un “Die Welt”.

 Avots:  https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-jaunnedel-dosies-darba-vizite-uz-vaciju-26699#gsc.tab=0

 

 

 

 

 

 

 

 

Aicinām balsot par konkursa skatītāju simpātiju

Dalībnieks ar 6.nr.- Minsteres  BDTK Rudzupuķe

Aicinām balsot par konkursa skatītāju simpātiju!
Foto: Konkurss "Rādi ko Māki"

Sākas balsošana un iesniegto darbu vērtēšana Vācijas radošo bērnu un jauniešu talantu konkursā “Rādi ko Māki”!

No 26. aprīļa līdz 5. maijam ikviens interesents var apskatīt visus dalībnieku priekšnesumus konkursa lapas sadaļā VIDEO un balsot par kādu no saviem favorītiem konkursam izveidotajā aptaujā .

Konkursā šogad piedalās 43 bērni vecumā no 3 līdz 17 gadiem ar 27 priekšnesumiem no Fraiburgas Vācijas dienvidos līdz Haidei Vācijas ziemeļos. Konkursa uzsaukums internetā sasniedza arī Latviju, un pieci bērni savu dalību pieteikuši no dažādām Latvijas pilsētām.

Darbu uzsāk arī konkursa žūrija, kura izvērtēs visus iesniegtos priekšnesumus un izvēlēsies savu favorītus. Būs arī speciālbalvas no žūrijas locekļiem.

Konkursa žūrijā šogad darbojas Latvijas Republikas vēstnese Vācijā Inga Skujiņa, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” galvenā redaktore Ligita Kovtuna, bērnu vokālās grupas “Dzeguzīte” vadītāja Zigda Martinsone, mūziķe Laima Španheimere no Frankfurtes un bērniem jo īpaši mīļā un pazīstamā Tuta no raidījuma "Tutas lietas”.

Tāpat no šodienas aicinām reģistrēties visus interesentus konkursa noslēguma ballītei, kura notiks 9. maijā plkst. 15.00 pēc Vācijas laika Zoom vietnē.

Lai reģistrētos, ej uz šo saiti: Rādi ko Māki ballīte 9. maijs .

Noslēguma pasākumā varēs redzēt ne tikai visīpašākos priekšnesumus un tiks pasniegtas balvas, bet arī kādu īpašu sveicienu būs sagatavojusi Tuta un Lapsa.

Konkursu rīko Latviešu kultūras biedrība "Saime" Štutgartē un Frankfurtes Latviešu biedrība.

Pasākumu finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas vēstniecība Vācijas Federatīvajā Republikā.

Avots:Konkurss "Rādi ko Māki"

 

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  MLĢ 75

Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja - tāds ir skolas ilggadīgā skolotājā un lietveža Alberta Spoģa grāmatas nosaukums. Šajā skolas vēstures apraksta 4. lpp. lasām skolotājas Mirdzas Rinkusas stāstīto: „1946. gada 14. februāris - pirmā Detmoldas Latviešu ģimnāzijas skolas diena. Pirmā diena. Ziemas diena ar sniegu. Nav brīnums, jo Detmolda atrodas Teitoburgas kalnu piekājē. Skaista, pavisam kara neskarta pilsēta. Šeit arī latviešu eksilvaldības centrs. …“

Jau 1946. gada novembrī skolai bija jāpārceļas uz Augustdorfu, kur tā vēlāk apvienojās ar Blombergas un Grēvenes ģimnāzijām, kad to pilsētu latviešus pārcēla uz Augustdorfu.
1957. gadā skola pārvācās uz Minsteri, kur Minsteres Latviešu ģimnāzija (MLĢ) un internāts 1. aprīlī uzsāka darbu pārbūvētās agrāko vācu armijas kazarmu telpās. Ilggadīgais skolas direktors (1949-1963) Ansis Dreimanis lielā mērā bija atbildīgs par skolas noturēšanu un nostiprināšanu tajos gados.
1965. gadā MLĢ varēja pārcelties uz jaunceltajām skolas un internāta telpām Vīnburga ielā. Bēgļu laiki bija beigušies. Jāpiebilst, ka skolu finansēja no Vācijas valsts un Ziemeļreinas-Vestfālenas federālās zemes budžetiem, bet 10%-20% naudas latviešiem bija pašiem jāsameklē. Šī naudiņa ienāca no tautiešu ziedojumiem un novēlējumiem. Skolas telpas piederēja Minsteres pilsētai. 1980s gados dzima ideja, ka mums vajag pašiem savu namu un tajā izvietot gan skolu, gan internātu. Uzcēlām Latviešu centru Minsterē (LCM).
1986. gadā MLĢ un internāts pārvācās uz LCM telpām.

1998. gadā skolu slēdza. LCM turpina pastāvēt kā nams un biedrība. Skolas juridiski atbildīgā Latviešu Kopība Vācijā (LKV) turpina uzturēt Vācijas latviešu arhīvu, bibliotēku un dažādu rakstnieku memoriālās istabas.

 

 

 

 

Foto no LKV arhīva

Teksts no LKV Facebook lapas


 

 

 

 Minsteres draudze - YouTube

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veiksmīgi aizritējis 3. Vācijas Latviešu forums

Vācija, 2021. gada 6. februārī

Šī gada 6. februārī veiksmīgi aizritējis trešais Vācijas Latviešu forums (turpmāk VLF). Tas pulcēja 39 dažāda vecuma dalībniekus no visas Vācijas. Virtuālā vidē forums četru stundu garumā piedāvāja gan ieskatu latviešiem un latviešu organizācijām svarīgās tēmās, gan sniedza iespēju savā starpā iepazīties, tīkloties un kopīgi kalt nākotnes plānus. Šī tikšanās reize ieskandināja nu jau otro VLF pastāvēšanas gadu, un ir pierādījums tam, ka tas nākotnē turpinās augt un attīstīties.

Saliedēta un aktīva organizatoru komanda

Foruma pastāvēšanu un norisi nodrošināja pašaizliedzīgs un brīvprātīgs organizatoru darbs. Šī foruma, tāpat kā divu iepriekšējo forumu vadības komandā, bija pārstāvji no Latviešu biedrības Hamburgā, Frankfurtes Latviešu biedrības, Latviešu Centra Minsterē, Latviešu kultūras biedrības “Saime” Štutgartē un Dortmundes latviešiem. Foruma organizatorus vieno vēlme strādāt kopā, atbalstīt vienam otru un izveidot aktīvu sadarbības vidi visiem Vācijā dzīvojošajiem latviešiem, neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās vai piederības oficiālām biedrībām.

Vācijas latvieši: gatavi sadarbībai un saiknes ar Latviju stiprināšanai

Organizatoru komandu tāpat kā visus VLF dalībniekus, raksturo gatavība būt atvērtiem jaunām idejām, kā arī spēja pielāgoties apkārt notiekošajām sabiedrības, ekonomikas un politiskajām izmaiņām. Tai pašā laikā Vācijas latvieši ne tikai aktīvi saglabā saikni ar Latviju, latvisko identitāti un kultūru, bet atrod jaunus ceļus, kā popularizēt Latvijas tēlu Eiropā un veicināt arī ekonomisko sadarbību starp Latviju un Vāciju.

Aktuālu tēmu izvēle

To pierādīja arī trešajā Vācijas Latviešu forumā izvēlētās tēmas. Tika apskatītas ne tikai ar Covid-19 saistītās juridiskās aktualitātes biedrību darbā Vācijā, bet arī iespēja latviešu bērniem virtuālā vidē apgūt latviešu valodu. Tāpat tika sniegts ieskats aktualitātēs, kas saistītas ar oficiālo Latvijas tēla izveidi un Dziesmu un Deju svētku kustībām pasaules latviešiem. Arī pārstāvji no Eiropas Latviešu Jauniešu Biedrības – Eiropas Jaunieši stāstīja par aktualitātēm savā darbā.

Vācijas Latviešu forums ceļā uz attīstību

Forums noslēdzies ar pārliecību, ka ir izvēlēts pareizais ceļš, lai veicinātu sadarbību starp latviešiem dažādās Vācijas pilsētās un stiprinātu viņu saikni ar Latviju. Ir radušās jaunas idejas, kuras īstenot jau tuvākajā nākotnē. Nākamā foruma tikšanās plānota 2021. gada septembrī. Pašreizējie organizatori aicina ikvienu, kam ir interese, piedalīties foruma darbībā un iesaistīties arī tā organizēšanā.

Kā saka Zane Valtere, viena no šī foruma vadītājām un Latviešu biedrības Hamburgā valdes priekšsēdētāja:“Vācijas Latviešu forums ir gluži kā Rīga, kas nekad nav gatava! Tā būvēšanā un izveidē var iesaistīties ikviens!”

Teksts: © Dina Šreibere, Vācijas Latviešu forums un Latviešu biedrība Hamburgā

Foto: © Mārīte Kļaviņa, Vācijas Latviešu forums un Frankfurtes Latviešu biedrība

Tuvāka informācija: vacijaslatviesuforums@gmail.com