Arhīvs - jubilārs

Ja ir, kā lasām “Akadēmiskā dzīve”, 1979, Nr.21, tad tieši šodien, 9.februārī, svinama mūsu arhīva jubileja. 

“ …uz rudeni bija jau tik tālu viss sakārtots pēc “gadiem un numuriem”, ka materiālus varēja pārnest divu skolas gaiteņu divu stāvu 24 skapīšos. 1972.gada 9. februārī svinējām atklāšanu”, raksta Dr. Austra Rudzīte. 

Zināms, ka par “archīva” izveidošanu sākotnēji nedomāja, jo visu veica skolas “to dienu vajadzībām”, bet “Latviešu bēgļu dzīves archīvs” Minsterē dzima “bezizejas stāvokļa dēļ”, kad 1957., sākot nojaukt Grēvenes ielas kazarmas ( tolaik arī ģimnāzijas ēku), bija jādomā, kur turpmāk glabāt no Augustdorfas atvesto Vācijas Latviešu Centrālkomitejas archīvu ( “A. Dz. “ 1979, Nr. 21) 

Laika gaitā nākuši klāt gan dokumentu, fotogrāfiju, gan periodikas un bibliogrāfiskie krājumi no visas pasaules. 1976. gadā krājumu papildina Alfreda Stāka arhīvs, jurista Likerta, Šābera mantojums, kas ļāvis pilnīgot arī trimdas laikrakstu un žurnālu komplektēšanu. Citējot Dr. A.Rudzīti:” …mūsu archīva kārtošanas darbu “sākums un gals” ir Dr. Jēgera Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijas 3 sējumi…”

Šodien mūsu arhīvs ar savu unikālo saturu , pateicoties Dr. A. Rudzītes fenomenālajam darbam un idejai, turpina “dzīvot” , papildināties un attīstīties. Milzīgs paldies Latviešu Kopība Vācijā, Latviešu Centrs Minsterē / Lettisches Centrum Münster e.V. , Latvijas Nacionālais arhīvs un idejas atbalstītājiem, palīgiem, pētniekiem, literātiem, vēsturniekiem visā mūsu pastāvēšanas laikā. Šobrīd arhīva apzināšanā, sistematizēšanā un sakārtošanā palīdzīgu roku sniedz PBLA projekts un Latvijas Kultūras Minsitrija. Mums vēl ļoti daudz veicamā, lai sevi reāli varētu dēvēt par arhīvu, bet kopā mēs to spēsim, jo šo vēsturiso sakņu apzināšana stiprina visspēcīgāk. 

Foto: arhīva krājums; titulbildē - Dr.Austra Rudzīte 1991.gadā

D.Krastiņa

Bibliotēkas, muzejtelpu un arhīva koordinatore