Dokumentārā krājuma loma trimdā un diasporā kultūras un vēsturisko vērtibu apzināšanā
19.03.2025

---

Dokumentārā krājuma loma trimdā un diasporā kultūras un vēsturisko vērtību apzināšanā

“Nespried par savu dienu pēc ražas, ko novāc, bet pēc sēklām, ko iesēj”(R.L.Stīvensons)

 18.marta darbdienas vakars, Dr.Austras Rudzītes jubilejas piemiņas diena, Latviešu Centrā Minsterē (LCM) nāk ar pavasara spēku, jo joprojām tiek “sētas” visizturīgākās sēklas  mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes ražai.  Pulcējas entuziastu, vēsturnieku, pētnieku, draugu, kolēģu un interesentu grupa, lai tiktos ar LNA LVA Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāju Inesi Kalniņu, kura prezentācijā “Dokumentārā krājuma loma trimdā un diasporā kultūras un vēsturisko vērtību apzināšanā “ iepazīstina ar veikto Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) atbalstītajā projektā “Latviešu trimdas un diasporas dokumentārā mantojuma apzināšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana Latviešu Centra Minsterē arhīvā un muzejistabās. 1. posms”. 

 

 

  Mūsu nams allaž var dižoties ar godpilno pienākumu – esam latviskās kultūras nesēji un  viena no lielākajām, bagātigākajām vēstures liecību krātuvēm ārpus Latvijas. Krājums, ko mēs mūsdienās dēvējam par trimdas arhīvu, ir vērtīgs materiālu kopums, kas veidojies kopš 1946. gada, kad pēc Otrā pasaules kara daudzi latvieši bija spiesti pamest dzimteni un meklēt patvērumu svešās zemēs. Dokumentu, periodikas, fotogrāfiju, priekšmetu krājums,  kas sākotnēji tiek veidots kā liecības par trimdas dzīvi un latviešu tautas kultūru, šobrīd ir būtisks zinātnes un kultūras mantojuma avots. Krājuma biežie mājvietas maiņas apstākļi  nav bijuši pateicīgi tā apzināšanai, sistematizēšanai un pieejamības veicināšanai. 1957.gadā krājums nonāk Minsteres Latviešu Ģimnāzijas (MLĢ/LKV) pārziņā. Pateicoties Dr.Austras Rudzītes gādībai, ieguldot ilgu gadu fanātisku darbu, krājumu apzināti uzsāk veidot kā trimdas arhīvu. Lasām, ka “1972.gada 9.februārī var svinēt arhīva atklāšanu” (Akadēmiskā dzīve;1979/21). Nepārtraukti krājumu papildina jauni materiāli, bet palīdzīgu darba roku, cilvēkrēsursu tā sistematizēšanai trūkst, īpaši to izjūt pēc Dr. A.Rudzītes došanās viņsaulē (1991) un MLĢ darbības slēgšanas (1998). Fragmentāri, īslaicīgi arhīvā  kāds darbojas, kāds rūpējas ar visu sirdi un labu prātu, bet ilglaicīgā skatījumā – arhīva attīstība apsīkst. 

   

 Mūsdienās arhīva krājums ir ļoti bagātīgs, joprojām papildinās arī ar diasporas liecībām, taču cilvēkresursu un finanšu trūkuma dēļ pilnīga tā apzināšana, sistematizēšana un pieejamības nodrošināšana joprojām ir izaicinājums. Tomēr, pateicoties projektam “Latviešu trimdas un diasporas dokumentārā mantojuma apzināšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana Latviešu Centra Minsterē arhīvā un muzejistabās.1.posms”, ir izdevies veicināt arhīva apzināšanu, sistematizēšanu, novietot materiālus vienotā, arhīva funkcijām piemērotā telpā un iegādāties arhivēšanas piederumus. Tādejādi - uzlabojot tā pieejamību un saglabāšanu nākotnē, atbalstīta gan Latviešu Centra Minsterē  arhīva kārtošana, gan Latviešu Kopības Vācijā pārziņā esošā trimdas arhīva (iepriekš “Stāka archīva”, “Rudzītes archīva”) apzināšanas turpināšana un tā saglabāšana.

  Projekta realizēšanas prezentācijā I.Kalniņa iepazīstina ar diasporas arhīvu datu bāzēm, arhīvu aktualitātēm un pakalpojumiem, arhivēšanas specifiku diasporā. Darbs projekta laikā gādājis daudzus pārsteigumus – būs gan papildinājums bēgļu gaitas kartotēkai, gan jauni muzejiski priekšmeti, gan papildeksemplāri Dr. A.Rudzītes dienasgrāmatu komplektācijai, ko ar aizrautību klātesošie apskatīja izveidotajā izstādē. Nezaudēt, aktivizēt līdzdalību kultūras vērtību pārnesē rosina sirsnīgie atmiņu stāsti par MLĢ laiku, “Rudzīšmammu”, mūsdienu tehnoloģiju iespējām. Īpaši mīļš paldies Dr.Valteram Nollendorfam par vērtīgo ieskatu mūsdienu politiskajā situācijā, kas aktualizē katras nācijas kultūras vērtību daudzveidību un nozīmi. 

 

 

Atcerēsimies, ka mūsu arhīvs ir ne tikai vēstures liecinieks, bet arī nozīmīgs resursu avots pētniekiem, vēsturniekiem un interesentiem, kuri vēlas izprast trimdas un diasporas ietekmi uz latviešu sabiedrību un kultūru.

LCM/LKV arhīva koordinatore Dina Krastiņa

Foto: A.Drille; D.Krastiņa

Projektu “Latviešu trimdas un diasporas dokumentārā mantojuma apzināšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana Latviešu Centra Minsterē arhīvā un muzejistabās. 1. posms” atbalsta LV Kultūras ministrija/PBLA