Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas '24 lasīšanas projekts Minsterē
30.11.2024

---

Brīvā laika lasīšanai un lasītprieka veicināšanai uzticams palīgs kopš 2001. gada ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) īstenotā programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Šogad programmā ir iesaistījies rekordliels skolu un bibliotēku skaits – 885, no tām 363 ir skolas, 75 latviešu diasporas centri no 29 valstīm. Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējums šogad ir ļāvis katrai dalībinstitūcijai pilnībā nodrošināt 28 grāmatu kolekciju.

Kopš 2012.gada projektā piedalās Latviešu Centra Minsterē bibliotēka.

Iepazīsties ar piedāvājumu un kļūsti par ekspertu, nāc izvēlēties grāmatu!

 

2024. GADA GRĀMATU APSKATS

Kolekcijas 5+ grupā ir iekļauts dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Izdomā sev auto” (Rīga : Liels un mazs), kas veltīts automašīnu tematikai un bagātināts ar krāsainām un spilgtām Alekseja Naumova ilustrācijām. Komiksa “Sirdslietas” (Rīga : Liels un mazs), ko sarakstījusi Agnese Vanaga un ilustrējusi Anna Vaivare, galvenās varones ir divas sirdis ar atšķirīgiem raksturiem, kas meklē draudzību un cenšas saprasties. Tās spēlējas un ķīvējas, spriedelē, kaitina viena otru, bet rūpējas viena par otru, cenšoties izaugt par labām sirdīm. No ukraiņu valodas tulkotā Katerinas Mihaļicas grāmata “Kas aug parkā” (Rīga : Baltais Valis) stāsta par izaugsmi un sevis atrašanu, par līdzībām un atšķirībām, kā arī par to, cik svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš ir mazliet līdzīgs tev. Reizē  tas ir ekoizglītojošs stāsts par kokiem mums apkārt, jo ne vienmēr zinām, kas tie ir. Igauņu rakstnieks un dabas pētnieks Juhani Pitseps mīl dzīvniekus un putnus, vecus cilvēkus un mazus bērnus, un viņa  grāmata “Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) ir labestības pilna un māca līdzāspastāvēšanas mākslu. No franču valodas tulkotā beļģu rakstnieces Kitijas Krauzeres grāmata “Es gribu sunīti, vienalga kādu” (Rīga : Liels un mazs) risina ļoti nopietnu sociālu tēmu – atšķirīgā izstumšanu no sabiedrības, bet no somu valodas tulkotā Katri Kirkopelto grāmata “Mollis” (Rīga : Izdevniecība Helios) palīdzēs bērniem atpazīt un izprast savas emocijas. Mollis ir maza radībiņa, kas ilgojas pēc drauga.

 

Kolekcijas 9+ grupā ar Anitas Paegles ilustrācijām rotātā Māras Cielēnas grāmata “Sfinksas Albertas smaids” (Rīga : Lietusdārzs) vēsta par Alberta ielas iedzīvotāju piedzīvojumiem – akmens figūrām, dzīvniekiem un fantāzijas būtnēm, kas dodas sfinksas smaida meklējumos. Dzejas izdevumus šajā vecuma grupā pārstāv igauņu dzejnieka Indreka Kofa grāmata “Kur palika bērni?” (Rīga : Liels un mazs), kas aizstāv bērnu tiesības un aicina pieaugušos padarīt krāsaināku dzīvi sev un bērniem, kā arī nepazaudēt bērnišķīgu prieku. Pēc pazudušās grāmatas bērni uzsāk tās izmeklēšanu igauņu autora Ilmara Tomuska grāmatā “Izmeklētāji no 3.A” (Rīga : Pētergailis). Igauņu rakstnieces Kadri Hinrikusas stāsta “Zilonis” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) galvenajai varonei Kertai ir sarežģītas attiecības ar klasesbiedriem un vecākiem, kas mainās, iepazīstoties ar horvātu meiteni Luciju, kas palīdz saprast, ka viņa ir īstas draudzības vērta. Poļu rakstnieks Tomašs Malkovskis savā grāmatā “Kamils, kurš skatās ar rokām” (Rīga : Pētergailis) stāsta par piecgadīgo puisēnu, kurš ir neredzīgs, bet ar visu tiek galā gluži labi un, kā jau katram puikam, mēdz būt trakas idejas un neparasti piedzīvojumi. Iedvesmojoties no Agatas Kristi romāna “Slepkavība Austrumu ekspresī”, norvēģu autors Ērlenns Lū kopā ar ilustratoru Kimu Jorteiju radījuši asprātīgu detektīvstāstu par Norvēģijā iecienīto brūno sieru komiksā “Kurš sasēdēja brūno sieru?” (Rīga : Liels un mazs).

 

Kolekcijas 11+ grupā vācu rakstnieces Jutas Nimfiusas grāmatas “Kaušļa sirds” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) galvenais varonis Kajs slikti mācās, dara pāri mazākajiem bērniem un viņam draud izslēgšana no skolas. Tad klasē ierodas jauna meitene, un skolotāja Kajam uztic aizbildņa lomu, bet Grēta ir īpašais bērns. Čehu rakstnieces Olgas Černas grāmatā “Klāruks un 11 vecmāmiņas” (Rīga : Liels un mazs) vēstules un zīmējumi, kas ceļo starp mazmeitu un vectēvu Tomāšu, kurš guļ slimnīcā, veido īstu vēstuļromānu. Bez vectēva Klāruka dzīve ir grūta, bet neticami interesanta, jo par viņu rūpējas 11 vecmāmiņas. Angļu rakstnieces Kiranas Milvudas Hārgreivas romāns “Džūlija un haizivs” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) skar sabiedrībā aktuālu tēmu –  kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi. Rakstniece ļauj ielūkoties arī grāmatas varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, arī akcentē mentālās veselības nozīmību. Norvēģu rakstnieces Majas Lundes stāsts “Saules sargātāja” (Rīga : Zvaigzne ABC) ar košajām Līsas Aisatū ilustrācijām aizved Lilijas pasaulē, kur nav saules, bet ir tumšs un ilglaicīgs lietus. Kādu dienu, kad vectēvs aizmirsis pusdienu maizi, meitene steidzas viņam pakaļ uz siltumnīcu un atklāj slepeno taciņu. Žanete Lazdovska grāmatā “Meitene zilā kleitiņā (Rīga : Zvaigzne ABC) stāsta par trīspadsmitgadīgu meiteni Beatrisi, kura pretējās mājas logā ierauga meiteni zilā kleitiņā. Viņas iepazīstas un kļūst par nešķiramām draudzenēm, tomēr šī draudzība ir savāda – tā saistās ar kādu baisu notikumu. Dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Jandāliņš” (Rīga : Liels un mazs) lieliski papildina Lotes Vilmas Vītiņas ilustrācijas. Krājuma galvenie varoņi – tēti, mammas un viņu mazuļi.

 

Kolekcijā 15+ grupā žurnāla formātā izdotajā grāmatā  “Šis ir mans seriāls” (Rīga : Aminori) deviņdesmito gadu noskaņās rakstniece Luīze Pastore atklāj jaunas meitenes Betas pieaugšanas stāstu, bet  Dinas Zoldneres grāmata “Laika čūskas pavēlniece. Pavediens” (Rīga : Zvaigzne ABC) mūs ieved fantāzijas pasaulē, kurā var pārvietoties  un nonākt pavisam citā laikā un vietā. Vēl viena fantāzijas žanra grāmata ir japāņu rakstnieka Sosukes Nacukavas grāmata “Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas” (Rīga : Zvaigzne ABC), kas stāsta par zēnu Rintaro, kuram mantojumā vectēvs atstāj nelielu lietoto grāmatu veikaliņu. Zēns ir patiesi bēdīgs, jo tā vien šķiet, ka grāmatnīcu nāksies slēgt, bet uzrodas runājošs kaķis Tīģeris, kurš aicina paveikt kaut ko ļoti svarīgu. Itāļu rakstnieka Džākomo Macariola grāmatas “Mans brālis ķer dinozaurus” (Rīga : Latvijas Mediji) pamatā ir patiess stāsts par Džākomo, kurš gaida, kad ģimenē ienāks jaunāks brālītis. Sākumā viņš priecājas, jo “īpašs” viņam nozīmē “supervaronis”, bet pamazām atklājas, ka viņam nav nekādu superspēju. Vācu rakstniece Elizabete Šteinkellnere grāmatā “Papīra klavieres” (Rīga : Liels un mazs) atklāj 16 gadus vecās Maijas jūtas, ko viņa izsaka vārdos un zīmējumos, rakstot dienasgrāmatu, kas reizē ir arī skiču burtnīca. Franču rakstnieces Annas Sofijas Žuano romāns “Deja. Mīla. Parīze” (Rīga : Latvijas Mediji) iepazīstina ar  jaunās balerīnas Mijas piedzīvojumiem Parīzē, pamazām atklājot baleta, mīlestības un mākslas noslēpumus.

 

Vecāku žūrijas kolekcijā ir divi oriģinālliteratūras darbi. Rakstnieces Lauras Vinogradovas grāmata “Vārnas” (Rīga : Zvaigzne ABC) ir emocionāli piesātināts, patiess garstāsts, kura centrā ir bērnunama audzēknes Sannas un viņas meitas Lias likteņi. Zanes Zustas romāns “Nepieradināts putns” (Rīga : Zvaigzne ABC) vēsta par uzticēšanos dzīvei un pieredzētajām kļūdām, no kurām neviens  nav pasargāts, bet tās taču var labot. Katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot. Angļu rakstnieces Rūtas Hoganas grāmata “Kvīnijas Melones “Paradīzes viesnīca” (Rīga : Zvaigzne ABC) stāsta par meiteni Tildu, kuras bērnības idille tiek sagrauta, kad viņa tiek aizsūtīta uz internātskolu. Pēc mātes nāves viņa atgriežas Braitonā, lai atšķetinātu bērnības noslēpumu tīmekli. Čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas romāns “Sēņotāja” (Rīga : Pētergailis) atklāj galvenās varones bērnības traumu sekas.

Noslēgumā- katrs aizpildām elektroniskajā anketā savu vērtējumu un uzzinām uzvarētāju katrā vecuma grupā. Lasi! Iesaisties! Esi saiknē ar Latviju!