„MiLaDeKo“ 15 gadu jubilejas koncerts dāvā sirsnīgu un krāšņu satikšanos ar Latviju
18.06.2026

---

 

„MiLaDeKo“ 15 gadu jubilejas koncerts dāvā sirsnīgu un krāšņu satikšanos ar Latviju

 

  No Vācijas uz Latviju var aizlidot divās stundās. Taču dažkārt pietiek arī ar divām stundām  koncertzāles krēslā, lai rastos sajūta, ka esi pabijis Dzintarjūras krastā, Latvijas ārēs un mežos; lai rastos sajūta, ka esi dzirdējis Latvijas dziesmas un sajutis tās ritmu. Tieši šādu virtuālu ceļojumu 13. jūnijā Borkenē saviem skatītājiem un klausītājiem dāvāja Minsteres latviešu deju kolektīvs „MiLaDeKo“, svinot savu 15 gadu jubileju. Koncerta moto – „Ceļojums uz Latviju – caur dziesmu un deju” – kļuva par vakara vadmotīvu un vienlaikus arī tā būtību.

  Lielajā zālē pulcējās ap 400 skatītāju un klausītāju, lielākoties vācu publika, kas ar lielu interesi un atsaucību ļāvās šim sirsnīgajam un krāšņajam stāstam par Latviju. „Mans šī koncerta mērķis bija iepazīstināt vācu publiku ar latviešu kultūru un dot viņiem sajūtu, ka viņi kaut uz brīdi ir pabijuši mūsu zemītē,” stāsta Lauma Leišovnika, „MiLaDeKo“ vadītāja. Šī iecere tika gatavota ar lielu rūpību, mīlestību, nogurdinošiem mēģinājumiem, akurātu plānošanu un negulētām naktīm. Programmu divu mēnešu garumā veidoja Ingūna Šķestere, kura atzīst, ka šoreiz izaicinājums bijis krietni lielāks nekā ierasts. „Mēs vēlējāmies īsi, bet saprotami parādīt, kas mēs esam, no kurienes mēs nākam un ko mēs, latvieši, protam,” teic Ingūna.

  Programmā bija jāsavirknē 31 priekšnesums, starp tiem ievijot arī interesantus faktus vācu valodā par Latviju. Papildu izaicinājumu radīja pašu „MiLaDeKo“ dejotāju vēlme, katru deju izdejot citā tērpā. „Tas prasīja īpaši pārdomātu plānojumu, lai dejotāji paspētu pārģērbties un atkal iznāktu uz skatuves smaidīgi, pārliecinoši un gatavi nākamajai dejai.” Pūles un zibenīgi ātrā pārģērbšanās aizkulisēs pilnīgi noteikti atmaksājās: jubilejas koncertā īpaši izcēlās latviešu tautas tērpu krāšņā daudzveidība – skatītājiem bija iespēja vienuviet ieraudzīt dažādu Latvijas novadu raksturīgos tērpus, kas caur krāsām, rakstiem un detaļām atklāja mūsu kultūras mantojuma unikalitāti.

  Gan „MiLaDeKo“ dejotājiem, gan viesmāksliniekiem šī bija gara un piepildīta diena. Jau no agra rīta visā ēkā valdīja liela rosība. Mēģinājumi un kopmēģinājumi ritēja pilnā sparā, garderobēs tika gludināti tērpi, pāršūtas pogas, pīti ziedu vainagi un bizes. Visam cauri vijās satraukums – no vieglas kņudināšanas vēderā līdz pat migrēnai vai mirklim, kad atpūsties kaut uz minūti gribējās guļus, turpat garderobē uz grīdas.

  Līdz pat koncerta dienas rītam dejotāji nezināja, kurš būs pārsteiguma viesis no Latvijas. Galu galā pārsteigumi bija pat divi. Raitis Sola rūpējās par tehniku zālē, pat nenojaušot, cik liels būs koncerta dalībnieku izbrīns, atklājot, ka tas tiešām ir viņš. Vēl vienu īpašu pārsteigumu sagādāja viesmākslinieks, kura vārds līdz pat pēdējam brīdim tika turēts noslēpumā, intrigu tādējādi padarot vēl lielāku. Mēģinājuma laikā viņš pievienojās Minsteres latviešu bērnu ansamblim „Do-Re-Mi”, un dziesmu „Cāļus skaita rudenī” bērni izpildīja kopā ar nevienu citu kā pašu Normundu Rutuli.

  Līdzās pašmāju kolektīvam koncertā uzstājās arī latviešu tautas deju kolektīvi no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Šveices. Tas jubilejas koncertam piešķīra īpašu plašumu – kā apliecinājumu tam, cik dzīva, vienojoša un pāri robežām stipra ir latviešu kopiena, arī esot prom no dzimtenes. „Mēs ar „MiLaDeKo“ esam seni draugi, gandrīz vienaudži. Kopā esam izgājuši cauri daudz kam, un vēl daudz kas mums priekšā,” teic Laura Putāne, Štutgartes latviešu deju kopas „Trejdeksnītis” vadītāja. No Zviedrijas bija ieradusies tautas deju kopa „Zibenītis”. Tās vadītāja Iveta Lāce īpaši izcēla vakara atmosfēru un pilno zāli: „Mums parasti skatītāji pārsvarā ir latvieši ar savām ģimenēm, radiem un draugiem, bet šeit bija sajūta, ka koncertu apmeklēja galvenokārt vācu publika, turklāt ļoti atsaucīga.”

  Vakaru cildeni bagātināja gan mazie dejotāji no Dānijas deju kopas „Ziemelītis”, gan arī Minsteres bērni, kuri visi kā viens dejo tautas deju kopā „Rudzupuķe” un dzied ansamblī „Do-Re-Mi”. Mazo dejotāju un dziedātāju priekšnesumi acīmredzami dziļi aizkustināja publikas sirdis, jo bērni gan pauzes laikā, gan pēc koncerta saņēma daudz komplimentu.

  Neizpalika arī Minsteres līnijdeju grupa „Balzams” un latviešu koris „Dudan”, kas ar saviem priekšnesumiem krāšņi bagātināja jubilejas koncertu. „Lai kājas neslīd, lai rokās spēks, lai galvā jaunas domas un lai vienmēr, sanākot kopā Minsterē, sirdī ir prieks,” vēlēja „Dudan” diriģente Līva Dutt. Teju 140 dalībnieki kopā veidoja daudzveidīgu un krāsainu programmu, kas latviešu kultūru atklāja visā tās bagātībā, skanīgumā un sirds siltumā. Taču šis vakars bija ne tikai svētki skatītājiem, bet arī īpašs atskats uz kopā noieto ceļu. „15 gadu jubileja – tie ir 15 gadi skaistu mirkļu, ko mēs esam kopā piedzīvojuši, izdejojuši, izraudājuši un izsmējuši,” atzīst Lauma.

  Inese Baltvilka dibināja „MiLaDeKo“ pirms 15 gadiem, pat nenojaušot, ka kādu dienu kolektīvs pulcēs tik daudz skatītāju un dalībnieku vienuviet. „Ar lielu prieku un lepnumu raugos, kā kolektīvs šo 15 gadu laikā ir audzis un pilnveidojies. Ar tikpat lielu prieku un lepnumu arī pati dejoju šajā kolektīvā un vēlos no sirds pateikt milzīgu paldies Laumai par viņas ieguldījumu kolektīva darbā un tā turpmākajā attīstībā,” uzsver Inese.

  Vakara noslēgumā īpaši emocionāli izskanēja vārdi: „Ai, tēvu zeme, stūru stūriem, cik tuvs un pazīstams it viss...” Normunds Rutulis ar tiem ieskandināja kopīgo, tik ļoti emocionālo noslēguma deju. Tā bija ne vien skaista koncerta izskaņa, bet arī ļoti patiesa sajūta, kas vienoja gan dalībniekus, kuriem pār vaigiem ritēja aizkustinājuma asaras, gan skatītājus, kuri savu sajūsmu izrādīja ar stāvovācijām. „Mums tas izdevās! Mums izdevās iedot skatītājiem sajūtu, ka viņi ir pabijuši Latvijā,” pēc koncerta secināja Lauma, saņemot burtisku labo vārdu dušu no skatītājiem un arī pašiem dalībniekiem no tuvienes un tālienes.

 

  Mums, latviešiem, tēvu zemē ir tuvs un pazīstams it viss – gan Kolkas raga vēji sūrie, gan leišu males debesis. Un šajā vakarā daļiņa no šīs sajūtas tika dāvāta arī cilvēkiem, kuri, iespējams, nekad nav bijuši Latvijā. Un varbūt tieši tāds arī ir skaistākais ceļojums uz Latviju – ne vien tas, kas ved pāri robežām, bet tas, kas caur dziesmu un deju aizved tieši līdz sirdij.

Teksts: Inga Tawadrous

Foto no „MiLaDeKo“ krājuma