Lettisches Centrum Münster e.V.
| LCM ēka un simbolika Latviešu centra ēkas veidojumā dominē tradīcijas un simbolika, baltā un sarkanbrūnā krāsa, netieši atgādinot par Latvijas karoga toni, latvisko, jo tāda taču ir ēkas saturiskā funkcija uzturēt un kopt latvisko kultūru. |
|
| |
| Latviešu centra Minsterē logo autors Juris Trauciņš akcentē latviešu etnogrāfisko simbolu ideju: burtus LCM iekļaujot Dieva zīmes, Austras jeb Saules koka, Māras zīmes un Auseklīša savienībā. Dzīvīgs spēks ar mūžību un nenogurstošu izaugsmi Latviešu centra Minsterē saturs un jēga. |
| LCM aulu jau gadiem rotā latviešu tradicionālo kokapstrādes amatnieku prasmju cildinatājs iepaidīgs kokgrebums. Šis, Zigfrīda Sapieša (Skotija) meistardarbs savu mājvietu latviešu centrā atradis pateicoties 1987. gada izsludinātajai izstādei konkursam Mākslas namam. Pēc metamodeļa tieši centram pasūtināts un iecerēts darbs, kurš, konkurējot ar citiem 16 darbiem, guvis galveno konkursa godalgu. Kokā grieztās kontūras, kurās redzamas Kurzemes dienvidrietumu māju īpašumzīmes, paužot sētas-saimes-nosargātības ideju. |
|
| Latviska sēta nav iedomājama bez krietna ozola, un tāds ir arī mums šeit, pie galvenās ieejas ēkā: spēka un izturības simbols, tautas dziesmu karalis, latviešiem svētais koks. | |
| |
 Simbolika namam piešķir ne tikai latvisko toni, bet arī nes savu vēstījumu. Savs stāsts ir arī dižajiem akmeņiem, kuri mūsu ainavā nav iegūluši nejauši. Šie pelēkie draugi atceļojuši no Latvijas, Pienavas un Džūkstes apkaimes, vietas, kur 1944. 1945. gada ziemas kaujās vajadzēja karot tautietim pret tautieti... Trīs akmeņu ansamblis rāda mums to, kas noticis ar latviešu tautu, tās varmācīgu sadalīšanu, sašķelšanu. Akmens piekalnītē ar kapu zīmes vēlavas veidojumu, kritušo latviešu atcerei. Savukārt, dižais, 15 tonnas smagais akmens ar iekaltu Austras zīmi un gadskaitļiem 1918 1990, ir simbols latviešu tautas gara vienotībai, spēkam, brīvai Latvijai. Šo ainavas momumentālo ideju izlolojis un 1990. gadā, sadarbībā ar kuplu atbalstītāju grupu gan Latvijā, gan Vācijā, realizējis tā laika LCM priekšsēdis Mārtiņš Zandbergs. Makslinieciskās kompozīcijas autori: Uldis Ešenvalds, Juris Jansons un Roberts Vecums.
| |
